Kā Latvijā viegli nopelnīt miljonu, ar piemēriem

Lai man neviens nepiesietos par viedokļa paušanu vai apmelošanu, uzreiz atrunāju, ka, neskaitot materiālu ar atsaucēm, viss zemāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis, tātad juridiski - no pirksta izzīstas aizdomas. Personas, par kurām runāšu, varbūt (maz ticams), ir ļoti godprātīgi pilsoņi, kas seko visaugstākajām ētikas un morāles normām.

Šoreiz atkal tēlošu riebīgo, skaudīgo Latvieti un mazliet paķidāšu dažus personāžus un viņu izpeļņu guvumu uz tautas un citu cilvēku rēķina. Kāpēc? Jo par tādām lietām ir jārunā, lai neaizmirstās un neiestājas vienaldzība. Droši var man pārmest par to, ka man skauž, jo man tiešām nepatīk, ka, kamēr vairumam cilvēku, lai nopelnītu naudu, ir patiesībā jāstrādā, tikmēr citi savu turību spēcina uz "kopējā katla" (lasi - mūsu nodokļu) un svešu cilvēku rēķina, pie kam, dara to brutāli un atklāti.

Zahrjaņins (vārds mainīts) sapumpē savā kabatā Liepājas Metalurga naudu, bet neviens neko nezina / nevar izdarīt / nedara, valsts sedz zaudējumus no manas un tavas kabatas

Laikam no visām cūcībām visvairāk mani fascinē Latvijas Metalurga noslaukšana un pamešana valsts varā, jo tās rezultātā nodarīts vislielākais kaitējums visai sabiedrībai. Uzņēmuma galvenais īpašnieks S. Zaharjins gan apgalvo, ka neko sliktu neesot darījis, tomēr jājautā, kā nākas, ka:

1) Čalis jau kopš 2005. gada ierubījis sev algu 115 000 - 240 000 eiro mēnesī (pietiek.com) - tas ir ap pusotru miljonu gadā, neskatoties uz to, ka uzņēmums kopš 2008. gada regulāri strādājis ar milzu zaudējumiem;

2) Laikā, kad Liepājas Metalurgs (LM) ir uz bankrota robežas, Zaharjina rocība palielinājusies par 34 miljoniem (žurnāla "Kapitāls" miljonāru saraksts);

3) Laikā, kad valsts LM pumpē naudu uzņēmuma parādu segšanā, Zaharjins vēl pamanās pārskaitīt ~ 35 miljonus eiro saviem "biznesa partneriem" (Nekā personīga, TV3). Starp citu, šīs summas baigi labi sakrīt ar mistisko Zaharjina turības palielināšanos. Es jau neko, bet aizdomīgi tomēr...

Bet pats labākais jautājums ir - kā nākas, ka šādā situācijā atbildīgās valsts iestādes ir absolūti nespējīgas ieviest taisnību un kārtību. Sanāk, ka prokurors, izmeklētāji, tiesneši ir vai nu nespējnieki, kas savu darbu dara pavisam sūdīgi, vai arī kāds ir palīdzējis (know what I mean?) par tādiem kļūt.

Kad kaut kāds opis, tirgojot burkānus, nav VIDā iesniedzis pareizus papīrus, tiesībsargājošās iestādes ir nacionālie varoņi, opi paņem priekšā tā kārtīgi! Kontrolieris paņēmis kukuli 20 eiro? - Nacionālais noziedznieks un KNAB momentā klāt! ... bet šeit čalis faktiski noslauc valsti megamiljonu apmērā (valsts dabūja apmaksāt lielu daļu zaudēto miljonu), but nobody fucking cares / can do anything.

Starp citu, galvojums ārzemju investoriem, kura dēļ valsts zaudēja tos daudzos miljonus, parakstīts ar Godmaņa un Kalvīša svētību. Kāpēc Godmanis un Kalvītis valsts vārdā galvoja par kredītu uzņēmumam, kas pieder blēdim vai idiotam (idiotam gadījumā, ja tomēr tiesā pierādīsies, ka uzņēmējs nav bijis blēdis, jo godīgs un gudrs cilvēks tā nerīkojas)?

Basically tas, kā to redzu es, - čalis, izmantojot sakarus, privatizācijas kārtībā tiek pie rūpnīcas, paņem vēl rūpnīcai kredītu (kuru galvo gudrais Godmanis un Kalvītis) un, saprotot, ka normāli strādājot nespēs nopelnīt un naudu vajag ātri, diezgan operatīvi sapumpē sev kabatā gan rūpnīcas, gan aizņemto naudu, rūpnīca bankrotē, bet valsts tagad maksā no manas un tavas kabatas. Un man tas nepatīk.

Kozlovskis un haļavnie miljoni

Nesen portālā Focus.lv uzpeldēja interesants raksts. Pašu rakstu var lasīt šeit, bet galvenā doma / citāts - "Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis 2005. un 2006.gadā, strādājot kā jurists, izmantojot klienta uzticēšanos un juridiskas viltības, iespējams, pārdodot pensionāra invalīda Ojāra Siliņa īpašumu par 2,2 miljoniem eiro, sievai un partnerim izkārtojis tikšanu pie 1,4 miljoniem, klientam atstājot vien 800 tūkstošus, liecina FOCUS.LV rīcībā esošu dokumentu kopijas."

Nekādu rezonansi gan šis raksts sabiedrībā neizraisīja. Atliek secināt, ka cilvēki ir pieraduši pie šādiem gadījumiem un tos uztver par normu un tas ir bēdīgi.

Starp citu, avotu nočekoju - juristam Aldim Gobzemam ir šādi papīri, nekas nav sadzejots un rādās, ka Kozlovskis tiešām varētu būt kakulācis. Es nesaku, ka noziedznieks - nav jau teikts, ka šāda rīcība ir nelikumīga, to pierādīs tiesa. Absolūta cūcība un pilnīgs ētikas trūkums jau nav noziegums. Starp citu, šī nebūtu vienīgā Kozlovska blēdība, ir vēl.

Šoreiz pat NAV runa par naudu, jo tā nav mana nauda - tātad ne mana darīšana, tomēr fakts, ka tāds kakulācis ticis strādāt par ministru (pie tam atkārtoti) un vadīt valstī notiekošus procesus, liek padomāt. Daži teiks - bet apķērīgs cilvēks. Piekrītu, ka apķērīgs, bet vai tādiem, strādājot valsts amatā arī negadās "70% man / 30% tautai" princips?

Zelta zuši

Nobeigumā mūsu valstī ierasts standartiņš ... otkatiņš.

Sanāca tā, ka valsts gribēja spēcināt zušu krājumus, tāpēc tika veidots projekts, kas paredz stikla zušu mazuļu piegādi un to ielaišanu maija mēnesī četros Latvijas ezeros - Ķīšezerā, Juglas ezerā, Lielajā Baltezerā un Mazajā Baltezerā.

Protams, tika rīkots konkurss par zušu mazuļu iepirkšanu. Par iepirkumu atbildīgās personas ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" zivju audzētavas "Tome" direktors Ivars Putviķis un institūta direktora vietnieks administratīvajos jautājumos Zigfrīds Rozentāls (Nekā personīga, TV3).

Bet nez kā beigās sanāca, ka konkursā vinnēja mistiska ar ārzonām saistīta firma, kas zivtiņas mums iesmērēja par cenu, kas ir 4x augstāka par tirgus cenu.

"Uzmetot uz papīra" - no summas, ko samaksāja valsts (kopā ~1.1 miljons eiro pēc datiem IUB mājaslapā), 75% "daži, par citiem gudrāki cilvēki" sabāza sev kabatās, un, protams, atkal neviens neko nezina un nevar izdarīt. Normāla haļava - faktiski es, tu u.c. nodokļu maksātāji sametām ~ 825 000 eiro kaut kādiem mistiskiem čaļiem par nekā nedarīšanu.

Epilogs

Šie nav ne pirmie, ne pēdējie, ne vienīgie gadījumi, kas parāda, kā Latvijā ir iespējams tikt pie miljoniem lielas bagātības ļoti īsā laikā, neko neražojot, neizgudrojot un nesniedzot pakalpojumus.

Risinājums vienkāršs - spēt paņemt kaut ko no citiem - mazāk rocīgiem un mazāk spējīgiem sevi aizstāvēt - parastai tautai. Un šādu rīcību iespējo ne tikai valsts iekārta, kas nekad neko nevar atklāt un vainīgos saukt pie atbildības, bet arī mūsu tautiešu morālās un ētiskās normas.

Pieļauju, ka liela daļa sabiedrības minēto "cienījamo miljonāru" vietā rīkotos tieši tāpat. Un te nu atkal paceļas jautājums, vai neesam paši vainīgi? Vai mēs neesam pelnījuši būt tur, kur esam, ja katrs otrais sabiedrības loceklis izmantos iespēju iegrābties valsts naudā, ja tiks pie liela amata; paņems darbā savu paziņu, nevis to, kurš labāk strādā; izliksies, ka neko nezina, ja pamanīs, ka kasiere izsitusi čeku par mazāku summu? Un vai vēl vairāk vainīgi nav tie, kas, paši būdami krietni cilvēki, ļauj citiem čurāt sev uz galvas un šādu rīcību uztver par normu? Bet tā jau ir cita tēma...