Ko Tu zaudē, nebraucot ceļojumā uz Kubu

Kārtējo reizi padevos draugu spiedienam un piekritu iesaistīties jaunā avantūrā ar jaunu, kaut nelielu, bet tomēr potenciālu iet bojā vai iekulties sūdos nepazīstamā, šoreiz - komunistiskā zemē. Tā kā daudzi Kubā vēl nav bijuši, mēģināšu pastāstīt - kā tur ir. Gan par to, kā mūs gandrīz uz robežas savāca, gan par to, kāpēc Kubā Žigulis maksā  20 000 EUR, gan arī praktisku informāciju.

Es tiešām nesaprotu, kas vainas Ņujorkai, Kalifornijai vai Spānijas salām, tomēr ir man tādi draugi, kas grib kaut ko "eksotisku" un "paskatīties, kā cilvēki dzīvo citur". Paskatījāmies.

Kā mūs gandrīz "savāca" uz robežas

Pirmā iepazīšanās ar Kubu notika lidostas labierīcībās. Sniegpārsliņas nezinās, bet PSRS laikos bija tāds jēdziens, kā "stacijas tualete". Nu tad šeit bija līdzīgi. Līmenis ļoti zems. Man jau sāka "raustīties čuriņa" - ja šādi ir lidostā, kas būs tālāk. Un tālāk bija bailīgāk.

Kopā ar ceļabiedriem lielā zālē stāvam vairākās rindās uz imigrāciju / pasu kontroli. Rindas virzās ātri, taču pirmā ķibele - ceļabiedrene netiek laista tālāk, viņai palūdz nostāties malā un gaidīt, pēc pāris minūtēm man tas pats - inspektors paņem pasi un es palieku malā. 15 minūšu laikā zāle ir tukša - simtiem cilvēku, ieskaitot mūsu draugus, ir tikuši ielaisti valstī, bet mēs divi stāvam. Galvā sāk tirināties kadri no seriāla "Ieslodzīti ārzemēs".

Pēc brīža pienāk čalis baltā t-kreklā un džinsās - tādā kā pusbandīta ampluā (pasu kontrolieri visi kā viens uniformās), sāk prasīt - kāpēc mēs te atbraucām. Uzrādu izdrukātu ceļojuma plānu un to, ka mēs esam vietējās - valstij piederošas tūrisma firmas klienti. Čalis aiziet projām ... pēc nelielas gaidīšanas mums tomēr tiek atdotas pases un tiekam ielaisti valstī.

Pirmais iespaids - bailīgi, nepierasti ...

Paņēmām drošāko un komfortablāko paketi - privāts gids mūsu 4 cilvēku kompānijai, kas parūpēsies par pilnīgi visu. Mums tas Kubā bija ļoti svarīgi, jo dažādi "appisieni" nav retums un ir labi, ja kāds menedžē visus jautājumus.

Lidostā mūs sagaida Augusto - kubiešu gids, kas izrādījās viens no labākajiem tūrisma gidiem ever. Īsts profesionālis. Viņš mums lika sajusties droši un visi stresi bija kā ar roku noņemti.

Klimats Aprīlī patīkams - nav auksts bet nav arī pārāk karsts. Vēlāk izrādījās - tas ir vakars, pa dienu dabūjām izbaudīt tveici līdz pat +30 grādiem.

Braucot uz viesnīcu un skatoties uz vietējiem cilvēkiem, transportu un ielām saprotam - esam izvēlējušies mūsu kompānijai piemērotāko un drošāko ceļojuma formātu. Pirmais iespaids bija - augsta noziedzība, liela nabadzība, bīstami atrasties uz ielām.

Vēlāk izrādījās, ka vizuālais ir mānīgs - noziedzība ir samērā zema un būšana Kubā ir droša - sliktākie varianti - var gadīties pārmaksāt vai kļūt par upuri kabatzaglim.

Pirmā viesnīca - "autentiska"

Pirmās naktis noorganizētas nelielā autentiskā vidējas klases viesnīciņā. Lai arī ieliņa, uz kuras atrodas viesnīciņa ir baigi bomzīga - nodrupušas ēkas, ļoti skaļi, aizdomīgi cilvēki (vēlāk izrādījās, ka tie ir normāli kubieši, nevis narkodīleri vai bandīti), vestibils ne sliktāks kā dārgās Spānijas viesnīcās, ko nevarētu teikt par numuriņu.

Lai arī vizuāli numuriņš likās ok (priekš rustiski-autentiska varianta), tomēr komplektā bija dažas ekstras:

• Nebija ūdens. Pēc brīža atradu kaut kādus krānus sienā, kurus atgriežot ūdens tomēr parādījās. Vēlāk izrādījās, ka spēkā ir šāda loģiska izteiksme: JA mūsu numuriņā ir ūdens UN pēc poda nolaišanas bačoka vārsts nenofiksējas TAD notiek meteroloģisks fenoments - brokastīs līst lietus uz viena no galdiņiem viesnīcas restorānā - tieši zem mūsu numuriņa. Starp citu, viesnīcas personāls mums par to neko neteica, sakarību atklājām paši un turpmāk centāmies  menedžēt ūdensapgādi, lai kanalizācijas lietus no rīta nelītu.
  
• Nevarēja podā nolaist ūdeni. Nekas traks - nocēlu vāku un salaboju ar pieejamajiem līdzekļiem.
• Vannas istabā nevarēja izslēgt gaismu.
• Numuriņa durvis bija stiklotas un teorētiski ikviens no koridora varēja redzēt ko mēs darām.
• Durvis slēdzās ļoti grūti. Bija pareizi jāuzsit un jāpaspiež. Mums veiksmīgi izdevās salauzt atslēgu, par ko samaksājām 15 eiro. Nākamajās dienās pēc mana histēriska pieprasījuma numuriņa durvis nāca slēgt viesnīcas darbinieks, jo es atteicos riskēt ar vēl vieniem 15 eiro.
  
• Bija nelieli tarakāniņi un arī kaut kādi zvēri līda ārā no kanalizācijas. Neesmu jau smalkā galdiņa urbējs, bet pasūdzējos, uz ko saņēmu atbildi - "it is ok, because this is a tropical country"

Lai arī pēc Eiropas standartiem viesnīca Habana 612 sucks balls big time, te tika iegūta nereāli autentiska Kubas pieredze un esmu patiesi priecīgs, ka tagad man ir šis stāsts. Pārējās viesnīcas bija dažādas, no 5* kurortiem līdz palikšanas ģimenē, bet tādi kāši, kā Habana 612 nekur citur nebija.

Protams, pazudusi elektrība, netekošs ūdens utt šad un tad mūs pārsteidza, bet pārsvarā bija baigi ok. Vairumā vietu bija gaisa kondicionētājs, kas forši, ja ārā ir +30. Taču svarīgākais tomēr nebija dzīvoties pa viesnīcām...

Daba

Kubas daba ir skaista un atšķirīga no Latvijas (daba vienmēr ir skaista), bet nekas īpaši unikāls.  Ainava ir tropiska - palmas, tuksnešaini klajumi, krūmāji, arī meži, bet to ir palicis gaužām maz. Ļoti augstu kalnu Kubā nav. Pludmales skaistas un smilšainas ar baltu smilti, vismaz tās, kur mēs bijām.

Pilsētas - Havanna

Pilsētas ir savā ziņā skaistas un to centri ir sakopti un romantiski, taču nedaudz tālāk viss ir netīrs un nolaists, jo nav pietiekamu resursu uzturēt infrastruktūru kārtībā. Havannā ir pilns spektrs ar ainavām, sākot ar sakoptiem centrālajiem laukumiem, beidzot ar pavisam nolaistām ieliņām.

Uz ielām pilns ar klaiņojošiem suņiem (retāk - kaķi). Klaiņojošie suņi ir pārsvarā draudzīgi, lai gan raisa zināmu diskomfortu, īpaši slimie. Daudz sagruvušu un kopā brūkošu ēku. Tūrisma rajonos ļoti daudz ielu mākslinieku un dažādu "biznesmeņu".

Mans kopējais iespaids ir tāds - kādreiz Kubas pilsētas, īpaši Havanna ir bijušas izcili skaistas un elegantas, taču tagad viss ir nolaists un grimst sūdos. Valsts cenšas uzturēt, renovēt un attīstīt svarīgākos objektus, bet kopumā ne valstij, ne cilvēkiem pašlaik nav kapacitātes visu vecajos laikos sabūvēto skaistumu uzturēt kārtībā.

Attēlā zemāk vietēja hipsteru ēstuvīte. Pārāk rustiska manai gaumei, baidījos vairs nekad neiznākt.

Nelielās pilsētas - Trinidada u.c.

Mazākās pilsētas ir nedaudz sakoptākas un pat romantiskākas par Havannu. Mums vislabāk patika Trinidada - mazāki ļaužu pūļi, skaista arhitektūra, daudz un foršas izklaides vietas, krietni lētāki kokteiļi nekā Havannā.

Cilvēki un ikdiena

Kuba, manuprāt, ir interesanta ar to, ka kubieši jau izsenis pārstāv ļoti daudzas rases un rasu sajaukumus. Daži kubieši ir bāli un blondi kā Norvēģi, citi tumšādaini kā Kenijieši un tad ir pilns spektrs pa vidu. Pārsvarā dominē latino iezīmes. Visi ir draudzīgi un nav tādas lietas (vismaz mēs nejutām) kā diskriminācijas. Kuba varētu būt "melting pot" definīcija.

Pārsvarā cilvēki ir kā cilvēki - dažādi. Viesmīlība kubiešiem nav sveša un ir pat grūti aptvert kā tik daudz cilvēki tādos nabadzības apstākļos var būt tik smaidīgi un optimistiski. Kā jau visur - ir arī gana daudz vietu, kur ir reāli sūdīgs serviss un pat dažādi tūristu appisieni.

Parunājot ar cilvēkiem - problēmas līdzīgas - zemi ienākumi, augsta korupcija, lēna attīstība, vienīgi par klimatu un dabu kubieši nesūdzas. Lai arī mēdz būt sausums un ūdens trūkums, šīs problēmas neesot īstas problēmas, jo ūdeni varot turēt rezervē un ir forši, ka ir silts un skaistas pludmales.

Kubiešiem patīk zīmēties ar tūnētiem auto un valkāt zelta ķēdes. Mākslīgais zelts un nomas zelts ir topā. Jebkādas auto, pat Moskvitč skaitās baigais prestižs. Principā tas pats, kas pie mums, tikai citā formātā un dimensijā. Kā jau teicu cilvēki ir kā cilvēki.

Internets un tehnoloģijas

Pa lielam Kubā internets ir pieejams tikai valsts kontrolētas telekomunikāciju kompānijas punktos, kas var būt uz ielas, pie filiālēm, parkos vai viesnīcu vestibilos. Ne visās viesnīcās ir un uz ielām jāmeklē īpaši hotspoti, kurus var viegli pamanīt, jo parasti desmitiem cilvēku tup vai sēž ar viedtālruņiem vienā punktā. Pa lielam, Kuba ir normāls Interneta detox. 5G pretinieki droši var doties uz Kubu, jo pat 3G un 4G vēl tikai tiekot testēts.

Darbības princips šāds - nopērc priekšapmaksas karti 1 stundai, nokasi plēvi un ievadi riktīgi garu WiFi lietotāju un paroli. Maksa ir aptuveni 1 eiro stundā.

Vietējā jaunatne lieto viedtālruņus. Ļoti daudzi kubieši ir Facebook. Telefonu aparāti un telekomunikāciju tarifi ir augsti, krietni augstāki nekā pie mums, bet cilvēki kaut kā izdzīvo.

Ekonomika

Kubā ir sociālisms, ienākumi cilvēkiem ir zemi, pirktspēja zema un preču pieejamība nekāda, taču badā itkā neviens nemirst. Galvenie ienākumu avoti - tūrisms, zemkopība, tabakas izstrādājumu, ruma ražošana vēl šis un tas. Ja senajos laikos Kuba saņēma uzturlīdzekļus no PSRS, tagad vairs nav tik labi.

Vidējais kubietis oficiālā darbā saņemot ap 50 eiro mēnesī (tā mums teica gids), tomēr vairumam cilvēku ir haltūras, pēdējos gados esot atļauta arī neliela ģimenes uzņēmējdarbība - ēstuvītes, veikaliņi utml. Mēs parēķinājām, ka daudzi šādi uzņēmēji varētu pelnīt vairākus simtus vai pat tūkstošus mēnesī. Pārsvarā šīs vietas strādā uz tūrismu.

Daudziem cilvēkiem palīdz radi, kas ir emigrējuši uz ārzemēm. Ļoti daudziem kubiešiem ir dubultā pilsonība Kubas un Spānijas, jo kaut kādas programmas ietvaros Spānija savu pilsoņu maz maz maz bērniem dod savu pilsonību. Iespēja paver tiesības ceļot, sapirkties mantas un nopelnīt tās ievedot valstī.

Tūrisms Kubā notiek ar vērienu, ir simtiem mega lielu un samērā lētu 5* kūrortu ar skaistām pludmalēm, all-inclusive utt. Ņemot vērā, ka amerikāņiem tūrisms uz Kubu ir ierobežots, pamata masu kurortos veido kanādieši. Un kāpēc gan nē - var ēst, dzert, tusēties, izbaudīt pludmali un tad doties uz turpat netālajām mājām ar tiešo reisu un kanādieši to arī dara - masveidā. Kūrorti pārsvarā viesnīcu ķēžu 50/50 darījums ar Kubas valsti.

Attēlā redzamā nav 5* kurorts, bet gan viena no slavenākajām pašu kubiešu atpūtas viesnīcām. Numuriņi briesmīgi, vizuālais šausmīgs, toties labs baseins, lēti dzērieni un ēdiens, kā arī bija interesanti redzēt "vietējos tūristus" un turīgākās vietējo cilvēku ģimenes atpūtā. Ļoti daudzi kubieši - karstasinīgi alfa mačo vīri ar masīvām zelta ķēdēm ap kaklu (vēlāk noskaidrojās, ka eksistē mākslīgais, kā arī nomas zelts), dažiem piederēja Moskviči.

Lauku (un arī pilsētas) reģionos cilvēki audzē savu pārtiku un tur dažādus mājlopus - govis, cūkas, kazas, vistas utt. Lopiņi Kubā ir cieņā un tiek aktīvi lietoti uzturā.

Lauku mazpilsētas izskatās ļoti nabadzīgas. Redzējām arī bloku mājas ar atvērtām kāpņu telpām.

Nauda un valūta

Kuba ir skaidrās naudas valsts. Kubā ir 2 dažādas valūtas Cuban Pesso (CUP) un Cuban Convertible Pesso (CUC). CUP ir vietējo cilvēku valūta, kuru tūristiem nav paredzēts turēt rokās, izņemot, ja apčakara laikā CUC vietā tiek izdots N-reizes mazāk vērtīgais vietējo cilvēku CUP. CUC ir tā saucamā konvertējamā valūta, kuras apmaiņas kurss pret eiro ir apmēram 1:1, tāpēc ir viegli rēķināt.

Kubas valūtu ir aizliegts izvest no valsts, tāpēc valūtas maiņa ir iespējama valstij piederošos maiņas punktos, kuros jāgaida rindā, jo ielaiž iekšā tikai pa vienam cilvēkam vienlaicīgi. Jāuzrāda pase un visas darbības tiek reģistrētas. Vislabāk ņemt līdzi eiro, jo dēļ nesaskaņām ar ASV dolāriem ir mākslīgi pasliktināts kurss.

Kubā ir bankomāti, kas bieži nestrādā un karšu norēķini ir baigais jaunums, kas principā nekur vēl tā kārtīgi nav ieviesies (ar retiem izņēmumiem). Vienīgais izņēmums ir lidosta, tur veikalu zonā kartes pieņēma vairākās vietās.

Preces un preču pieejamība

Situācija ir sliktāka kā pie mums PSRS laikos. Veikalu plaukti itkā pilni, bet tajos izvietotas tikai dažu veidu preces.

Vietējie par īpašu cenu var iepirkt pamata pārtikas preces - putraimus utml. par īpašām cenām īpašos talonu veikalos. Rūpniecības preču klāsts ir ļoti ierobežots. Pirktspēja ir gaužām švaka. Bijām iegājuši pāris veikalos - ļoti ļoti ļoti vāja preču pieejamība. Ļoti daudz lietotu preču veikalu un tirgotāju.

Preces ir deficīts. Principā, ja vajag nopirkt TV vai gaisa kondicionieri, tad jāmeklē gali pie paziņām, kas kaut ko tādu varētu atvest no ārzemēm. Veikalos preču ir maz un tās ir ļoti dārgas.

Populāra vieta, kur iegādāties pārtikas preces ir tirdziņi. Cenas daudz draudzīgākas kā veikalos.

Par RIMI, IKEA vai ALFA stila veikaliem un T/C var aizmirst. Kubā tādu zīmolu nav.

Autotransports

Varu nomierināt ceļot gribētājus. Vecie amerikāņu auto no Kubas ielām nepazudīs un tie, kas apgalvo, ka nupat zudīs šī Kubas romantika ir tukši muldētāji. 99% privātpersonu iegādāties auto (ne jaunu, ne lietotu) praktiski nevar, bet vecie amerikāņu auto ir mega bizness, kas nekur nepazūdīs. Domāju arī pēc 10 gadiem tur izskatīsies tāpat kā tagad. Pat, liberalizējot tirgu, kas pašlaik nespīd, vajadzēs ilgus gadus, lai, piemēram, Kubā parādītos bembisti.

Uz ielām redzami vecie amerikāņu auto, LADA, Moskvič, sūdīgi ķīniešu auto (tādi, kurus EU netirgo, jo neatbilst nekādiem standartiem) un frankenšteini - pašu būvēti auto. Ir pa kādam vecam Audi, Mercedes utt. BMW ir ļoti reti, Porsche, Bentley utml neredzēju nevienu.

Kubā auto nopirkt ir ļoti grūti. Cena par LADA vai Moskviču ir ap 15 000 - 30 000 EUR.

Nodrāzts rietumu auto būs līdz pat 80 000 EUR, tikai ļoti turīgi Kubieši var atļauties kādu vecu Audi vai Mercedes. Vienu nakti palikām viesu namā, kas piederēja ļoti turīgai ģimenei ar sakariem ārzemēs. Viņiem viesistaba bija apvienota ar garāžu un piederēja Mercedes.

Auto imports privātpersonām ir aizliegts - pirkt var auto no citas privātpersonas vai no valsts. Valsts iztirgo vecus taksometrus, valdības auto un citus valstij piekritīgus auto pēc to nolietošanās.

Jā, uz ielām lielā skaitā ir manāmi slavenie 50o gadu amerikāņu spēkrati. Spēkratu stāvoklis dažāds - no ļoti laba līdz pilnīgam šrotam vai šķūningam, kas pārspēj "Motormuzeja frankenšteinu". Labākie eksemplāri pārsvarā nodarbojās ar taksometru un tūristu vadāšanas biznesu. Būt šāda auto īpašniekam ir ļoti labs bizness.

Augusto mums pastāstīja, ka lētākais un vieglākais veids ir - auto uzbūvēt pašam. Vajagot dabūt virsbūvi un detaļas varot pamazām salasīt. Ievest detaļas ir iespējams. Un lai gan detaļu cenas ir augstas un pieejamība zema, dzīves laikā varot sakrāt visu nepieciešamo auto uzbūvēšanai.

Ceļi, infrastruktūra un citi transporta veidi

Ceļi Kubā ir apmēram tādi paši kā Rīgā - slikti, bet ne stipri sliktāki. Infrastruktūra apmēram tāda, kā Rīgas tilti. Kubā ir pāris izcili feini tilti un tuneļi, bet tos ir uzbūvējuši amerikāņi pirms revolūcijas un valstij ir izdevies kaut kā saglābt.

Kubā arī neeksistē sastrēgumu. Garākais "korķis", kādu redzējām bija 5 auto rindā, jo auto ir liels retums, tāpēc ceļu infrastruktūra nav pārāk svarīga.

Ļoti lielā cieņā ir mopēdi, kubieši ļoti labprāt lieto no Āzijas importētus elektromopēdus (nejaukt ar skūteriem - skrituļdēļiem), jo tie ir pieejami un dabūjami. Tiek izmantoti arī velosipēdi, taču par eko, bio utml kubieši baigi neiespringst. Daudzi izmanto zirgu pajūgus uz ielām un satiksmē.

Sabiedriskais transports neeksistē vai ir ļoti bēdīgs (ja neskaita tūristu hop-on, hop-off busus dažās vietās). Ir ļoti daudz taksometru un privātu pārvadātāju, komforta līmenis ir dažāds. No "pieczvaigšņu" takšiem līdz lopu vagoniem.

Attēlā zemāk taksometra īpašnieks gribējis izcelt komforta līmeni savā spēkratā un uzlīmējis zvaigznītas no 5* autobusa. Ja kondicionieri LADĀ varot ielikt, tad mani tomēr māc šaubas par WC.

Tipisks sabiedriskais transports:

Privātais pasažieru pārvadātājs izskatās šādi:

Ir arī šādi taksometri:

Alkohols un izklaide

Šmiga Kubā ir nereāli lēta, kamēr vien tas ir rums. Ļoti labs tumšais Havana Club Special 0.7 veikalā maksās ap 6 - 8 eiro. Balto Havana Club 0.5 vai 0.7 var nopirkt par 4 - 5 eiro. Ir arī mazi baltie rumiņi jogurta paciņās 100 vai 200 grami (neatceros) par 90 centiem. Rums, protams, ir viena no slavenākajām Kubas eksporta precēm.

Vietas ir dažādas, bet visdārgākie kokteiļi tūristu vietās būs ap 5 eiro, vidēja cena būs ap 3 eiro un nedaudz pameklējot var atrast izcilas kvalitātes Mojito, Pina Colada utt. par 1.5 eiro. Pie kam, šmigu viņi nežulī, kokčas reāli "dod galvā".

Īpaša nianse ir ar Pina Colada, labākajās vietās šim kokteilim rumu klāt nelej, bet iedod pudeli un katrs alkoholu var pievienot pats pēc garšas.

Kuba ir izcila vieta, kur pieliet seju ar ļoti labiem kokteiļiem. Vīna kultūras Kubā nav (lai gan pa kādam vīnam restorānos var dabūt) un alus ir diezgan sūdīgs. Labākais alus būs Cēsu vai Zelta līmenī.

Kubieši ir diezgan pamatīgi tusētāji - party people, gan vietējiem, gan tūristiem ir gana daudz izklaides vietu. Dzīvā mūzika ir standarts, un dzīvā mūzika vakaros ir pilnīgi visos krogos, klubos utt. Dzīvā mūzika ir arī labs bizness, jo muzikanti ar spainīti apstaigā apmeklētājus, lai iekasētu "ziedojumus".

Jā, Kubā ir nereāla nabadzība, bet klimats ir silts, alkohols lēts, pludmales skaistas.

Ēdiens un restorāni

Ēdiens Kubā ir vienkāršs un lauciniecisks, bet pārsvarā ļoti garšīgs. Nē, te nebūs franču vai itāļu virtuve un izsmalcinātība. Pat smalkākajās vietās ēdienam ir rupja pieskaņa. Un nevar vainot kubiešus. Tā ir fantastika, ko viņi ir spējīgi panākt ar to, kas viņiem ir tādos apstākļos, kādi tur ir.

Tipiskie ēdieni - rīsi ar pupiņām, dažādas gaļas, arī kartupeļi, dārzeņi, augļi, palielas porcijas. Nav īstā vieta smalkā galdiņa urbējiem, bet ēdiens ir labs, sātīgs un pamatīgs.

Restorāni un ēstuvītes ir dažādi, sākot no lauku omas stila ēstuves līdz pat smalkam restorānam (valstij piederošam). Cenas līdzīgas kā pie mums, taču griezti ir zemāki. Smalks valstij piederošs restorāns nereti maksās tikpat, cik vietējā ēstuvīte, vienīgi var gadīties, ka restorāns būs pilns.

Šur un tur darbojas arī ielu pārtikas stendi. Mēs "nomīzām" pamēģināt, bet gids teica, ka esot droši, jo ir licence + stenda īpašniekam esot izziņa, ka cūka nav zagta utt.

Ak jā, Kubai ir sava kola un savs "Spraits".

Kopsavilkums - vai ir vērts uz Kubu braukt?

Kuba ir interesanta vieta un iespaidi ir unikāli. Tomēr Kuba nav un nebūs mans mīļākais tūrisma galamērķis. Nepamet sajūta, ka Kuba ir vieta, kas kādreiz ir bijusi skaista, mirdzoša, attīstīta un romantiska, taču šobrīd lielā seno laiku spozme un potenciāls ir zuduši, jo tos aizēno nabadzība. Valsts cenšas kaut ko uzlabot, bet progress ir ļoti lēns.

Ja ar šarmu un romantiku tiek saprastas, pussagruvušas ēkas, nolaista infrastruktūra un nabadzībā dzīvojoši cilvēkus, tad jā - Kuba ir super galamērķis, taču man palika stipra pēcgarša.

Tie, kas apgalvo, ka Kubas "patiesais šarms" drīz būs zudis ir kretīni, kam patīk izbaudīt citu cilvēku nabadzību. I mean - kāds prieks redzēt, ka cilvēki uz taloniem pērk pārtiku? Kāda romantika, ka tik daudzi cilvēki dzīvo grauztos? Man šķiet, ka Kubā var palikt tikai labāk.

Vecie auto nekur nepazudīs, jo ir labs bizness. Kubai nekas nevar zust - katra renovētā ēka, katrs sakārtotais infrastruktūras objekts, katra uz cilvēku labklājību un biznesa attīstību veiktā likumdošanas izmaiņa var Kubu padarīt tikai labāku.

Ja gribi kādreiz aizbraukt uz Kubu, neuztraucies, nekāds "Kubas šarms" nevar pazust un nezudīs, palikt var tikai labāk. Vienu lietu man Kuba parādīja - mēs Latvijā dzīvojam ļoti ļoti labi un pārtikuši.