Pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem - stulbums vai neizbēgamība?

Bezskaidras naudas norēķini ir ērti, ātri, droši un kļūst arvien populārāki. Bet vai mēs kā sabiedrība esam gatavi atteikties no skaidras naudas, kā to mēģina Zviedrija?

Stulbi atzīt, bet man kā datoriķim lielā mērā riebjas datori. Riebjas dēļ gļukiem, kļūdām, ierobežojumiem utt. Ļoti reti kad kaut kas strādā perfekti un mūžīgi bez kļūmēm. Telefons var uzkārties, TV var nogļukot un ir jārestartē, pulkstenim jāatjauno programmatūra... 21. gs. prieki.

No otras puses - tad, kad IT lietas strādā, mūsdienās viss ir miljons reižu foršāk - daudz lielākas komunikāciju, izklaides, darba un norēķinu iespējas. Dzīvot tomēr ir kļuvis ērtāk, neskatoties uz tehniskajām kļūmēm. Tātad kopumā - pateicoties datoriem viss ir labāk - arī naudas lietas.

Nupat jau daudzi cilvēki skaidru naudu vairs nenēsā un ir valstis, kas sludina pāreju pilnībā uz bezskaidras naudas norēķiniem. Bet vai mēs esam tam gatavi?

Bezskaidras naudas norēķinu ēnas puses

Pārskaitījums izmaksā pus kukuli maizes

Piemēram,  Swedbank pārskaitījums uz citu banku var izmaksāt, 36 centus, kas ir pus kukulis baltmaizes. Iedomājies - katru reizi, kad kāds skaita naudiņu, viņš bankai dāvina pus klaipu maizes. Man kā kapitālistam šķiet ok, ka banka prasa naudu par foršu pakalpojumu. Tomēr vai šī maksa ir samērojama un vai nav labi, ka ir arī ar banku nesaistīta alternatīva?

Šai problēmai risinājums vēl nav atrasts. Bankām esot jāpelna, savukārt komisijas maksas neņemoša valsts banka kā alternatīva bojās konkurenci.

Norēķināšanās ar karti nav bezmaksas

Patiesībā, karšu apstrāde parasti maksā vismaz 1.5 - 2.5% no pirkuma summas, bet ne mazāk kā 10 - 20 centus. Tādi ir tipiskie banku piedāvājumi tirgotājiem. Šo cenu tirgotāji iekļauj preču un pakalpojumu cenās, protams par šo "fīču" maksā arī skaidras naudas lietotāji. Par ērtībām ir jāmaksā un nesaku, ka tas ir slikti, tā vienkārši ir.

Vienmēr būs situācijas, kad bezskaidras naudas norēķinu sistēmas nestrādās, neviena IT sistēma nenodrošina 100% pieejamību

Balstoties uz 20 gadu pieredzi IT sfērā, pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka neviena IT sistēma, nekad nespēs nodrošināt 100% pieejamību. Problēmsituāciju skaitu var samazināt līdz minimumam, bet vienmēr būs kāds kļūdas % - sekundes, minūtes vai stundas katru gadu, kad bezskaidras naudas norēķini nebūs pieejami un bariņš cilvēku varēs sajusties reāli tizli un būs arī jauna tēma diskusijai Twitterī.

Tie, kas pauž dižu sašutumu par neseno incidentu un apsaukā Swedbankas programmētājus par līkročiem gluži vienkārši ir cilvēki bez pieredzes IT sektorā. Reizi gadā vai reizi divos pasaulē notiek incidents, kas skar desmitiem vai simtiem miljonus lietotāju un šādi incidenti notiek pat ar tādiem milžiem kā Amazon. Tad ko var pārmest Swedbankai? Lidmašīnas arī mēdz krist, kļūdas gadās.

Bezskaidras naudas norēķini bieži un daudzviet nav pieejami

Piemēram, mans rada gabals gribēja nopirkt auto svētdienā, jo darba dienā nevar izrauties no darba. Taču svētdienā starpbanku pārskaitījumi nenotiek (izņēmums, varbūt ir zibmaksājumi, bet tiem ir darījuma limits un ne visas bankas tos atbalsta). Protams, tādam lielam pirkumam var paņemt atvaļinājumu utml, taču neērtības tās tomēr ir.

Tāpat ir neskaitāmi restorāni un veikali, kas bezskaidru naudu nepieņem, jo negrib maksāt bankām komisijas maksas (protams, dažreiz varbūt ir arī citi, mazāk leģitīmi iemesli). Uzskatu, ka šādi tirgotāji sev iešauj kājā, taču daudzas populāras vietas un ēstuves, kas par klientu pieplūdumu nesūdzas lieliski iztiek. Sausais atlikums - tu bez skaidras naudas nevari baudīt alus krodziņu, vai nopirkt sev suvenīru. Īpaši neērti, ja tā ir vienīgā vai labākā vieta, kur paēst vai kaut ko dabūt.

Bezskaidras naudas norēķini nenodrošina privātumu

Vairumam tā nav problēma, pie kam, ja jau esi visu godīgi un kārtīgi darījis, tad nav pamats baidīties ka kāds zinās kur un kad un ko tu esi pircis(-kusi). No otras puses, elektroniskus norēķinu datus tehniski ir iespējams izmantot daudz un dažādiem gan leģitīmiem, gan neleģitīmiem mērķiem. Par šo risku uztraucas arī Zviedrijā.

Piemēram, kredītu kantori tev var nedot kredītu, ja konta izrakstā parādās, ka kādreiz esi uzrāvis kādu azartspēli kazinčikā, vai skaitījis naudu personai, kas savārījusi kādus sūdus un iekļuvusi kādā tizleņu sarakstā.

Tātad pēc tava maksājumu saraksta var tevi profilēt un bankas un citas iestādes tieši to arī dara. Itkā jau nekas traks, tomēr zināms diskomforts ir.

Bezskaidras naudas norēķini piespiež sabiedrību "barot banku oligopolus*", kas rezultējas pastiprinātā banku varā pār cilvēku dzīvi

* oligopols ir kā monopols, bet spēlētājs nav viens bet tikai daži

Pateicoties bezskaidras naudas norēķiniem, gandrīz visi sabiedrības locekļi ir spiesti pienest dažām bankām milzīgu automātisku peļņu. Bankas top arvien bagātākas pateicoties garantētiem ienākumiem (dažas, protams, neskatoties uz leiputrijas stāvokli pamanās pakāst savu un svešu naudu).

Vēl trakāk ir tas, ka ērti ir strādāt tieši ar lielajām bankām, tās arī šķiet drošākas un pamatīgākas, vienīgi tas nosacīti noved pie "banku oligopolu* uzbarošanas", īpaši mazos tirgos, kā Latvija. Un kad jau vara nostiprināta, tad bankas var mierīgi paaugstināt cenas un diktēt savus noteikumus, jo nav jau citas izvēles. Jauniem spēlētājiem ienākt un konkurēt ar esošajām bankām, piedāvājot zemākas cenas parasti ir nereāli grūti.

Ir, protams, cerību stars - ārzemju banku-tipa jaunuzņēmumi - N26 (diemžēl, aizgāja no LV tirgus) un Revolut, kas piedāvā banku pakalpojumus lētāk un ērtāk, nekā vietējie (zviedru) bāleliņi. Tamdēļ ir lielas cerības, ka šie jaunie spēlētāji veidos veselīgu konkurenci un neļaus vietējām bankām pārāk bezkaunīgām. Dzīvosim - redzēsim.

Bezskaidras naudas norēķini NE vienmēr ļauj izvairīties no korupcijas

Nesenie skandāli par naudas atmazgāšanu, kā arī VID atklātās shēmas skaidri parāda, ka miljoni eiro tomēr "var nemanot paslīdēt garām", kas nozīmē, ka bezskaidra nauda nav panaceja 100% taisnīgai pasaulei.

Secinājums: Bezskaidras naudas norēķini joprojām ir dārgi, ietver pieejamības un privātuma riskus, kā arī zināmā mērā veicina banku īpašnieku bagātības pieaugumu uz sabiedrības rēķina.

Skaidras naudas ēnas puses

Ok, paantagonizējām bezskaidras naudas norēķinus, taču skaidrai naudai ir savi būtiski mīnusi un par to arī ir galvenā sāpe.

Skaidru naudu daudzi cilvēki izmanto, lai pārkāptu likumu un nemaksātu nodokļus, tādējādi cieš visi

Aplokšņu algas, izvairīšanās no nodokļu samaksas, dažādu aizliegtu darījumu slēpšana utml. ir iespējama pateicoties skaidrai naudai. Manuprāt, lielākais apdraudējums ir tāds, ka blēdības, kas tiek paveiktas ar skaidras naudas maksājumiem darbības čakarē ekonomiku un padara spēles noteikumus nevienlīdzīgus, jo viens maksā nodokļus, kamēr cits nemaksā. Bet ir arī citi riski.

IMHO Bitcoin un citas kriptovalūtas lielā mērā nofeiloja (lasīt - tika daudz kur aizliegtas un ierobežotas) tāpēc, ka tās dēļ savas anonimitātes un nekontrolējamības ļoti ātri sāka izmantot narkotiku tirgoņi, naudas viltotāji un visādi citādi bandīti.

Arī skaidrajai naudai ir šis riska faktors, taču skaidru naudu tomēr ir vieglāk kontrolēt nekā kriptovalūtas. Var likvidēt 500 EUR un 1000 USD banknotes padarot visādiem pimpaušiem miljonu pārvietošanu apgrūtinātu, var likumā noteikt darījuma limitu un aizliegumus, var monitorēt un ierobežot skaidras naudas izņemšanu utt.

Skaidru naudu vieglāk nozagt un pazaudēt

Kibernoziedzības uzplaukuma laikā viegli var pazaudēt arī bezskaidru naudu (un tas bieži notiek), taču parasti lielāka varbūtība ir pakāst maku vai tapt apzagtam fiziski, nekā pakāst naudu no konta. Drošības sistēmas tiek pilnveidotas, mums ir PIN, 3DSecure, SmartID, riska analīze un citas tehnoloģijas, kas sargā tevi un tavu karti un kontu.

Skaidra nauda nav ērta lietošanā

Tīri fiziski daudz vieglāk ir nopīkstināt bezkontakta karti nekā čakarēties ar papīra un metāla naudām. Vieglāk ir nospiest pogu aplikācijā, nekā vilkt ārā maku. Skaidra nauda kabatā vai makā arī var vieglāk beigties, pietrūkt utml.

Skaidras naudas norēķiniem ir savas izmaksas

Naudas inkasācija, skaitīšana utml. darbības prasa laiku un saistās ar zināmām izmaksām, tāpēc, ja es tagad stāstītu, ka bezskaidras naudas darījumi maksā kosmosu, bet skaidras naudas darījumi ir 100% bez maksas, tā būtu nekorekta muldēšana.

No otras puses, arī šis darbības var automatizēt. Jau pirms 15 gadiem Zviedrijā redzēju aparātu, kas atvieglo pārdevējas darbu, izdodamo summu (monētas) izdodot automātiski. Noteikti, ka viens skaidras naudas maksājums neizmaksā pus kukuli maizes.

Secinājums: Skaidra nauda ērtībās un drošībā zaudē bezskaidrai naudai, kā arī tiek ļaunprātīgi izmantota, lai nemaksātu nodokļus un veiktu nelegālas darbības.

Ko darīt?

Filozofiskā atbilde

Vai ir pareizi piespiest visu sabiedrību lietot dārgus banku pakalpojumus? Domāju, ka nē. Izvēles brīvībai jābūt un IMHO lozungs par "pilnīgu pāreju uz bezskaidras naudas norēķiniem" ir garām, vismaz pašreizējā sitruācijā. Gan uzņēmējiem, gan klientiem ir jābūt izvēles brīvībai un tirgus pats visu sakārtos. Pie kam, man vienmēr paticis aiztikt skaidru naudu ... nu kā fetišs ;-)

Vai ir jāierobežo skaidras naudas darījumu summas? Nezinu. No vienas puses esmu par brīvību, taču, varbūt mūsu pašreizējā sabiedrība šādu soli ir pelnījusi, jo citādāk nav iespējams nodrošināt vienādu spēles laukumu visiem, dēļ tā, ka to čakarē daži tizleņi ar aplokšņu algām. Iespējams, ieguvums no ierobežojumiem atsver ciešanas, kas rodas godīgajiem skaidras naudas lietotājiem.

Tas, ko noteikti varētu darīt - nodrošināt lētākus un pieejamākus bezskaidras naudas darījumus, arī lielas summas, arī svētdienās, momentā un bez čakara vienmēr un visur. Tāpat bankas varētu ieguldīt lielāku daļu savas milzu peļņas pakalpojumu pieejamības stiprināšanā. Pašlaik te vēl tāls ceļš ejams.

Praktiskā atbilde

Pa lielam, kā augstāk stāvoši cilvēki ar varu lems tā būs, mēs varam vien izteikt savu viedokli un gudrāk balsot (arī ar savu maciņu), tomēr vienu lietu gan katrs var paveikt pats...

Manuprāt, laba ideja ir vienmēr nesāt līdzi nelielu skaidras naudas summu. Tad nebūs jājūtas kā muļķim, ja bankas nogļukos un bankas pilnīgi noteikti kādu dienu atkal nogļukos, jo kā jau teicu - tas notiek pat ar viskrutākajām IT sistēmām.

Es ikdienā maksimāli lietoju karti un pārskaitījumus, bet nekad neeju ārpus mājas bez 50 vai 100 eiro kabatā. Tas dod iespēju paēst, samaksāt par taksometru vai norēķināties par pirkumu 90% gadījumu + foršam viesmīlim vienmēr varu atstāt dzeramnaudu. Pat tad, kad braucu ar riteni uz mežu vai skriet, paņemu 20 eiro. Common sense?

Bet ja šo naudu nozags vai pazaudēšu, nebūs tik ļoti žēl, jo summa nav kosmiska. Daudz vairāk žēl būs, ja dēļ banku gļukiem sanāks nepaēst, nenokļūt, nepaspēt vai gluži vienkārši sajusties kā loham, kam jālād banka.