Kāpēc esam neiecietīgi? Par bēgļiem, bailēm un apdraudējumu.

Šobrīd sabiedrība ir sašķēlusies divās nometnēs. Vieni ir nobijušies no imigrantu pieplūduma apdraudējumiem, otri kaunina un vaino pirmos naidā un neiecietībā. Diemžēl reti kurš aizdomājas, kāpēc veidojas neiecietība pret imigrantiem un ko darīt, lai salabotu Eiropu un veicinātu šo toleranci?

Konceptuāli biju par 250 patvēruma meklētāju uzņemšanu, protams, pie nosacījuma, ka tas būtu bijis galīgais cipars un latviešu valoda viņiem būtu obligāta. Diemžēl, politiskā līmenī ir liela putra, bet briesmu signāli ir tik skaļi, ka pēdējā laikā apjukumā arī pats reizēm esmu kritis panikā un "šērojis" to neiecietību, kas šobrīd plosa lielāko sabiedrības daļu. Un vai bez pamata?

Šodien mēģināšu apspiest emocijas un ar vēsu prātu izvērtēt "netolerantās" sabiedrības daļas motīvus un satraukuma cēloņus, kā arī pārliecinošu argumentu un risinājumu trūkumu no liberāli domājošo puses... ar loģiku, bez emocijām.

Kāpēc rodas tik lielas negācijas pret imigrantiem?

Atbilde ir vienkārša - bailes. Cilvēki baidās no negatīvām sekām, kādas varētu izraisīt nekontrolēta (vai nepareizi kontrolēta) migrantu ieplūšana. Bailes no iespējama apdraudējuma ir pilnīgi normāla cilvēka reakcija, it īpaši tādās sabiedrībās, kas vēsturiski ir jau cietušas no dažādām sociālekonomiskām nelaimēm.

Par spīti liberāļu cinismam atļaušos apgalvot, ka bailes nav stulbums, bet gan aizsargreakcija uz apdraudējumu. Ir ārkārtīgi ciniski un nevietā apsaukāt cilvēkus par neliešiem tikai tāpēc, ka viņi baidās par savu nākotni.

Diemžēl bailes veicina neiecietību un naidu, ja vien tās netiek laicīgi izkliedētas ar objektīviem pamatojumiem. Pie kam, kaunināšana un pārmetumi nedarbojas vajadzīgajā virzienā un bailes nekliedē.

Kāpēc cilvēki baidās?

Dažādos avotos pieejamā informācija, kā arī sava un līdzcilvēku pieredze liek cilvēkiem izdarīt secinājumus, ka migrantu ieplūšana ir nekontrolēta, bezgalīga un līdzi nes dažādus riskus un apdraudējumu dzīves ritmam, kultūrai un tradīcijām. Šai informācijai atspēkojumu maz.

Ja neskaita pāris sižetus medijos, kur parāda vienu Latvijā veiksmīgi integrējušos vjetnamieti, vienu Somijā veiksmīgi integrējušos somālieti, ir diezgan maz informācijas, kas liecinātu par veiksmīgu masveida integrācijas pieredzi citās valstīs un atspēkotu satraucošo informāciju par imigrantu izraisītajām negatīvajām sekām.

Kādi ir galvenie satraukuma avoti?

1. Kāda garantija, ka imigrantu skaits dramatiski nepieaugs?

Imigrācijas aizstāvji vēsta, ka migrantu skaits attiecībā pret Eiropas iedzīvotāju skaitu šobrīd ir niecīgs, tādējādi neradot nekādu apdraudējumu, bet nespēj (pat necenšas) pierādīt, ka migrantu (un uzņemamo bēgļu) skaits, teiksim, nākamo 5 gadu laikā nepalielināsies, piemēram, 50 reizes. Brīdī, kad es šo rakstīju, Austrijā un Vācijā ieplūda 500 imigranti stundā.

Avots: UNHCR, 2015 gada dati nepilnīgi! Ko lai secina?

ES sākotnējais piedāvājums Latvijai par bēgļu patveruma meklētāju sadali bija 250, pāris mēnešus vēlāk jau x3. Austrijas kanclers Verners Faimans uzskata, ka tuvākajos gados varētu ierasties 7.5 miljoni cilvēku. Pie šāda scenārija, pēc "Junkera formulas" (Latvijai jāuzņem 0.485%) un Eurostat statusu piešķiršanas statistikas (45%), Latvijai varētu nākties uzņemt vismaz 36375 patvēruma meklētāju, no kuriem pēc atsijāšanas varētu palikt 16368. Protams, pagaidām, tas ir tikai "inteliģents minējums" sliktākajam gadījumam, kas balstīts uz agrāko statistiku un Austrijas kanclera prognozēm.

Interesants ir fakts, ka 72% no imigrantiem ir vīrieši (avots - pēc UNHCR datiem). Visdrīzāk šie vīrieši ar laiku plāno uz Eiropu pārcelt arī savas ģimenes.

Kur ir politiķu, analītiķu un ekspertu pierādījumi un garantija iedzīvotājiem, ka 5 gadu laikā nebūs x10 vai x50? Patiesība ir tāda - šādu pierādījumu nav, jo situācija netiek kontrolēta un neviens īsti nezina, cik bēgļus vēl nāksies uzņemt un ko tas maksās.

Fakts: Situācija netiek kontrolēta, maksimālais skaits nav zināms. Bažām par imigrantu skaita dramatisku pieaugumu atspēkojuma nav.

2. Kā lai zinām, ka liela daļa patvēruma meklētāju nav ekonomisku apsvērumu vadīti? Kādas būs sekas?

Jautājums: Ja patvēruma meklētāja patiesais iemesls ir bēgšana no kara, tad kāpēc lielākā daļa no ES imigrantiem agresīvi pieprasa tiesības doties uz pārticīgākajām ES valstīm?

Atbilde ir pavisam cilvēcīga - ir tikai loģiski censties notrāpīt uz lielākiem pabalstiem, arī lielākām algām un darba iespējām. Un nav svarīgi, vai tu esi bēglis, vai ekonomiskais imigrants. Tas ir normāls domu gājiens. Kāpēc saņemt mazāk, ja var saņemt vairāk?

Pēc zviedru ekonomista Tino Sanandaji teiktā, Zviedrijā 16% iedzīvotāju ir imigrant, bet viņi saņem 58% no visiem pabalstiem. 48% no darba vecuma imigrantiem nestrādā.

Diemžēl pilnu statistiku par bezdarbu un pabalstu saņemšanu bēgļu rindās mediji nepublicē. Nez, kāda tā būtu? Vienīgais materiāls, ko atradu ir pētījums par situāciju ASV, kur imigranti pabalstus izmanto krietni vairāk, par "natīvajiem". Tā kā ASV ļoti smalki izvērtē katru imigrantu, arī valodas zināšanas un spēja strādāt ir būtiska, tad pie Eiropas zemajiem standartiem visdrīzāk ir sliktāk.

New York Times ziņo, ka krasi palielinās migrantu skaits no Irākas un ekonomiskā motivācija sit augstu vilni. Lūk, neliels tulkojums no raksta "Jauns migrantu vilnis no Irākas uz Eiropu".

Pēdējās nedēļās šis fenomens ir kļuvis lavīnveidīgs. Irākieši caur ziņojumu aplikācijām, piemēram, Viber un WhatsAp seko līdzi savu draugu, kas veiksmīgi sasnieguši Vāciju, panākumiem. Ziņas, kuras irākieši saņem no saviem radiniekiem Eiropā, ir bieži vien eiforiskas un pilnas ar nākotnes perspektīvām.

"Kad tu dodies uz Eiropu, viņi tevi labi aprūpē, iedod tev māju, dod tev naudu, rūpējas par tavu veselību", saka 37 gadus vecais Ali Hatams, kura brālis nesen ieradies Beļģijā. "Mums ir tik daudz draugu tur, un viņi stāsta, cik lieliska tur ir dzīve."Neņemos apgalvot, ka iebraucēji negrib strādāt, bet citēšu eksperta, LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesora Leona Taivāna vārdus:

Intensīvs darbs nav raksturīgs Tuvajiem Austrumiem vispār, un pārāk strādīgi cilvēki tur nemaz nav lielā godā.

Diemžēl neviens nespēj publicēt skaitļus, pētījumus un pamatojumus, kas kliedētu un atspēkotu bažas par migrācijas ekonomisko komponenti, jo šādu atspēkojošu pierādījumu visdrīzāk NAV un nevar būt.

Starp citu, pirms statusa iegūšanas patvēruma meklētājiem vispār ir AIZLIEGTS strādāt, savukārt statusu piešķir itkā 3 mēnešu laikā, bet praksē bieži pat pēc gada, un visu šo laiku šie cilvēki ir "uz uzturnaudas". Pēc statusa iegūšanas bēgļi / alternatīvie jau sāk saņemt pabalstus (Latvijā ~250€, Dānijā ~790€ u.tml.). To nosaka ES likumdošana.

Cilvēki nav nelieši - aptuveni 70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbalsta kara bēgļu uzņemšanu, bet tikai 27% atbalsta ekonomisko imigrantu uzņemšanu (SKDS).

Secinājumi: Liela daļa imigrantu pilnīgi noteikti ir [arī] ekonomiski motivēti un cer uz maksimālo labklājību - tāda ir cilvēka daba. Vairāki avoti vēsta, ka imigranti tomēr ir mazāk strādīgi. Pilnu datu par ekonomisko ietekmi, bezdarbu, pabalstu saņemšanu iebraucēju vidū u.tml. nav.

3. Kā mēs varam būt droši, ka integrācija būs veiksmīga un Latvijā neveidosies iebraucēju nemieri un bīstami geto rajoni kā Zviedrijā vai Francijā?

2008. gadā biju Briselē un gaišā dienas laikā nejauši nonācu "musulmaņu rajonā", kur automašīnā sēžot pavadīju 10 minūtes (!). Šo 10 minūšu laikā redzēju 1) kā melnīgsnējs vīrietis ar alus pudeli iemet garām braucošai automašīnai stiklā, 2) izdemolētu automašīnu ielas malā, 3) ļoti daudz netīrības 4) cilvēkus, kas skaļi bļāva viens uz otru. Maskavas ielas rajons nobāl...

Nesen noskatījos video par to, kā Zviedrijā ir izveidojies rajons, kur pamatiedzīvotājiem ir bīstami iegriezties - pagooglēju, patiešām šādi rajoni ir - informācija ir patiesa, pie kam Zviedrijā šad tad notiek arī nemieri, kur tiek dedzinātas automašīnas u.tml. Līdzīgi rajoni ir Francijā un citās Eiropas valstīs.

Jā, cilvēki baidās un negrib, lai tā notiktu Latvijā!

Ņemot vērā, ka 72% iebraucēju ir vīrieši (UNHCR dati), rodas pastiprināts satraukums, jo LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesora Leona Taivāna vārdiem:

Problēmas var sākties, kad parādīsies viņu sievietes. Tad draud veidoties geto, jo tieši sievietes uzturēs nacionālo ideju.

Diemžēl nekur ne medijos, ne no politiķiem vai ekspertiem nav manīti nekādi pamatojumi vai pierādījumi, ka šādas integrācijas kļūdas būtu reti izņēmumi un, piemēram, Latvijai nekas tāds nedraud nekad. Lūdzu, kāds uzrakstiet kāpēc Zviedrijā, Francijā utt. tā sanāca un kāpēc cilvēki Latvijā var būt droši, ka te tā nenotiks *nekad*, ar garantiju. Faktus. Tas nomierinātu.

Pastāv uzskats, ka bēgļiem un alternatīvajiem nebūs motivācija palikt Latvijā, jo "Latvijā taču ir sūdīgi" un tāpēc viņi aizbrauks savas kopienas veidot citur. Piekrītu, bet vai nav tomēr stulbi cerēt un priecāties, ka Latvijas nabadzība būs mūsu risinājums? ;-)

Secinājums: Francija, Zviedrija un citas valstis ir pieļāvuši kļūdas integrācijas politikā, kas noveda pie smagām sekām - nemieri, geto rajoni. Pamatojuma, ka Latvijai tā negadīsies, nav.

4. Kā lai notic, ka visi patvēruma meklētāji būs miermīlīgi un izturēsies cienīgi pret mūsu valsti un cilvēkiem, ja daudzi avoti vēsta par riskiem, agresiju un klaju necieņu?

Te būs tikai daži piemēri, kas satrauc mani un citus latviešus.

Mediji ziņo, ka Izlūkdienesti brīdina, ka ISIS jau strādā pie rekrutēšanas. Dažādi terora akti ES nav jaunums (atceramies Charlie Hebdo) un, pēc visa spriežot, iebraucēji ir ļoti karstasinīgi / radikāli jauni cilvēki. Objektīvisma labad jāatzīmē, ka terora akti ES ir reti un pārsvarā notiek tikai tad, kad kāds nopublicē kaut ko sliktu par Islāmu. Bet vienalga, ir bail.

Video, kur Grieķijā kādā rajonā imigrantu starpā notiek masu nemieri, kā rezultātā cieš vietējie iedzīvotāji. Video, šķiet, ir īsts un patiešām ir filmēts Grieķijas salās. Necik laika nav pagājis, bet dažas imigrantu grupas jau uzsāk masu nemierus, bojā īpašumu un infrastruktūru, neciena vietējos iedzīvotājus. Ko lai secina? Video viltots? Rets izņēmums? Varbūt tie patiesībā bija pilsētas svētki?

Video par to, kā Ungārijā daži imigranti met un spārda palīdzības dienestu sagādāto pārtiku, jo ir nikni, ka Ungārijas varas iestādes neļauj nelegāli šķērsot robežas - video īsts, patvēruma meklētāji īsti, šķiet, nodomi un emocijas īstas. Protams, visi nav vienādi, ja skatās līdz galam, daudzi arī paņem kādu paciņu, taču ilustrācija pietiekami labi parāda, ka starp patvēruma meklētājiem ir agresīvas un radikālas personas, kas normālam eiropietim vieš bailes un satraukumu. Šādu video ir desmitiem.

Ir ļoti maz objektīvu materiālu, kas vienlaicīgi parādītu ABAS puses. Nesen atradu video, kas atsevišķi parāda Ungārijas situācijas OTRU PUSI un aizkustinošas mūzikas un bēdīgu seju pavadījumā glorificē nelegālu ES robežu šķērsošanu, vienlaikus neatspēkojot neko no iepriekš redzētā negatīvā. Šajā "pozitīvajā" video tūkstošiem imigrantu joprojām paštaisni pieprasa tiesības doties uz Vāciju un neievēro ES noteikumus par patvēruma valsti.

Interesants materiāls bija arī kāda homoseksuāla poļu ceļotāja Kamila Bulonis piedzīvojumiem. Pēc visa spriežot, liberālajam, atvērtajam un cilvēkus mīlošajam poļu ceļojumu bloga autoram sastapšanās ar "patvēruma meklētājiem" izrādījās kā auksta ūdens šalts. Tūrists piedzīvoja autobusa apmētāšanu ar kakām, spļaušanu, demolēšanu. Neliels citāts:

With all solidarity with people in difficult circumstances I have to say that what I saw arouses horror … This huge mass of people – sorry, that I'll write this – but these are absolute savages ... Vulgar, throwing bottles, shouting loudly "We want to Germany!"

I saw how they surrounded a car of an elderly Italian woman, pulled her by her hair out of the car and wanted to drive away in the car. They tried to overturn the bus in I travelled myself with a group of others. They were throwing faeces at us, banging on the doors to force the driver to open them, spat at the windscreen ...

Ko domāt parastam lasītājam? Polis melo un ir "trollis"?

Tad bija intervija, kurā kāda Valmieriete, kas strādā patvēruma meklētāju nometnēs Vācijā, stāsta par redzētajām patvēruma meklētāju izdarībām - zādzībām, agresiju, netīrību, nepateicību. Var jau būt, ka tante pārspīlē, avīze ar dzeltena, bet kamēr citi mediji pretī nenoliks tādu pašu tanti, kas apgalvos pretējo, diskusija ir vienos vārtos.

Nav konstruktīvu atspēkojumu negatīvajam. Liberālās pozīcijas argumentācija lielā mērā balstās, nevis uz faktiem, bet uz emocijām, sarkasmu un kaunināšanu par neiecietību. Tas pats medijos.

Secinājums: Balstoties uz liecībām un avotiem, pastāv bažas, ka viena daļa imigrantu ir agresīvi noskaņoti, kulturāli atpalikuši, nelojāli un necienīgi un šādu personu integrācija varētu būt nevēlama, nesekmīga un pat bīstama. Objektīva atspēkojuma šīm bažām nav. Apgalvojums "visi nav vienādi" neatspēko faktu "daudzi ir bīstami".

Imigranti ieplūst. Cilvēki baidās. Ko darīt tālāk?

Sabiedrības informēšana, spiedzes noņemšana

Politiķiem vajadzētu dot garantijas un medijiem vajadzētu kliedēt sabiedrības bažas ar faktiem un reāliem piedāvājumiem, ja tādi vispār ir, nevis kaunināt par neiecietību. Jo sabiedrībai IR pamats bažām. Kur ir masveida imigrācijas problēmas risināšanas plāns?

Filtrācijas procesa nodrošināšana

Nodrošināt, ka patvērums netiek piešķirts personām, kas ir nelojālas, bīstamas vai radikālas, ja tas vispār ir iespējams. Iedzīvotāji grib būt droši, ka jaunie viesi kādu dienu nevērsīsies pret valsti vai līdzcilvēkiem, dauzot logus, dedzinot mašīnas un mētājoties ar kakām.

Integrācijas politikas uzlabošana

Pārskatīt integrācijas politiku un nākt klajā ar risinājumiem, kas pārliecinātu sabiedrību par pozitīvu integrācijas rezultātu un iedrošinātu toleranci:

• padarīt latviešu valodas apguvi par obligātu bēgļiem / alternatīvajiem;
• padarīt kvalifikācijas apguvi obligātu tiem, kam nav izglītības;
• sadarbībā ar uzņēmumiem un pašvaldībām, pabalstu vietā nodrošināt apmaksātu darbu (kaut vai grābt lapas), ja bēglis pats darbu nevar (negrib) atrast;
• strādāt pie piespiedu dispersijas - vienas nācijas bēgļi nedrīkst koncentrēties vienā rajonā, lai nerodas geto rajoni;
• bezstrīdus deportācija pie pirmās kriminālās sodāmības vai huligānisma akta;
• izvērtēt riskus un noteikt maksimālo uzņemamo bēgļu skaitu 5 gadu periodam;
• veicināt iecietību ar sabiedrības informēšanu;
  

Bēgļu krīzes risināšana ES līmenī

• Steidzami stiprināt / fiziski noslēgt ES ārējo robežu. Ja vajag, būvēt sienu pa ES sauszemes perimetru, apsargāt kritiskos punktus. Šādas sienas pozitīvais aspekts ir Šengenas zonas saglābšana, kuras integritāte citādi ir ļoti apšaubāma.

• Agresīvi ar darbiem, nevis runām, cīnīties pret cilvēku kontrabandu un viltus bēgļiem ar viltus dokumentiem.
  

• Uzlabot, bet vienlaicīgi krietni paātrināt statusa piešķiršanu un deportācijas. Ja vajag iesaistīt papildus resursus.
  

• Samazināt patvēruma meklētāju un bēgļu pabalstus līdz minimumam, padarīt patvērumu maksimāli nepievilcīgu ekonomiskā labuma meklētājiem. Latvijā tas jau ir, bet citu iemeslu dēļ.

• Nodrošināt vienādu un godīgu patvēruma pieteikšanas procedūru kā tas ir ASV. Pašreizējā situācija ir NEGODĪGA pret tiem patvēruma meklētājiem, kas patvērumu vēlētos meklēt legāli, nelegālie robežšķērsotāji ir labākā stāvoklī.

• Jau sabraukušo bēgļu kvotas dalīt tikai ar vairāku gadu absolūtām garantijām par bēgļu kvotu griestiem, citādi no skandāliem neizbēgt.

• Iespēju robežās piedalīties starptautisko imigrāciju veicinošo problēmu risināšanā.

Epilogs

Es esmu latvietis un eiropietis. Es esmu par palīdzēšanu cilvēkiem, kas bēg no kara un ir gatavi integrēties Latvijas sabiedrībā, cienīt mūsu kultūru un cilvēkus un strādāt Latvijas labā. Bet tāpat kā daudziem citiem, arī man pagaidām ir neatspēkotas bažas par apdraudējumu Eiropas un Latvijas nākotnei. Baidos, ka veiksmīga integrācija var izrādīties mīts. Jebkurā gadījumā gan Latvijai, gan Eiropai ir jāsaņemās, radikāli jāmaina imigrācijas politika un jāsāk domāt - ko darīt tālāk.

Paldies par uzmanību, lai mums visiem veicas...

p.s. Jautājumi liberālās pozīcijas aizstāvjiem

• Kāda ir garantija / pamatojums, ka imigrantu skaits nepalielināsies vismaz 10x tuvāko 5 gadu laikā un Latvijai nebūs jāuzņem vēl bēgļi, ja statistika un ekspertu viedokļi liecina par pretējo?

• Kur ir statistika un pamatojums, kas parādītu, ka starp uzņemtajiem bēgļiem Eiropas valstīs bezdarbs, pabalstu saņemšana un noziedzība nepārsniedz vidējos rādītājus?
  

• Kā un vai vispār vajag atšķirt kara bēgli no kara bēgļa ar ekonomisko motivāciju vai tīra ekonomiskā imigranta?

• Kā mēs varam garantēt imigrācijas politikas veiksmi Latvijā, ja to pilnībā nav spējusi Zviedrija, Francija un citas valstis, kur ir izveidojušies geto rajoni un notiek nemieri?

• Cik ētiski ir uzņemt tikai nelegāli robežu šķērsojušos patvēruma meklētājus, bet pārējos atstāt nelaimē, nepiedāvājot patvērumu visiem? Viņi taču arī ir cilvēki...

• Cik ētisks ir ES plāns bēgļus sadalīt pa valstīm un cik ētiski ir dažiem bēgļiem ļaut, bet citiem neļaut brīvi doties uz izvēlēto valsti?